Ir vietas, kur futbols nav tikai spēle – tas ir dzīvesveids, tā ir bērnība, tā ir vēlme pierādīt kaut ko sev un citiem. Mūsu komandai no Sarkandaugavas futbols sākās nevis uz ideāli līdzinātas zālītes ar tribīnēm fonā, bet gan tur, kur viss bija īsts – uz melzemes pagalmos starp verandām, kur vārti tika būvēti no veciem ķieģeļiem, atkritumu tvertnēm vai jebkā, kas varēja uz brīdi pārtapt par vārtu stabu. Mēs spēlējām no agra rīta līdz tumsai, bet viens palags – baltāks par sniegu – mūs vienmēr nodeva. Kaimiņiene toreiz gan lamājās, gan draudēja ar miliciju, bet mēs... mēs spēlējām tālāk.

Tā radās komanda. Ne oficiāli, bez reģistriem un treneriem, bet ar sirdi. Sarkandaugavas pagalmos dzima ne tikai mīlestība pret futbolu, bet arī draudzība, raksturs un apņēmība. Mēs nācām no vietas, kur daudziem neviens nedeva cerības, bet mēs zinājām – šeit, starp betona blokiem un vecajām verandām, slēpjas spēks.

Pieteikšanās RAFT futbola turnīram nebija nejauša. Tas bija apzināts solis. Mēs vēlējāmies parādīt, ka arī no rajona ar "neviennozīmīgu reputāciju" var nākt komanda, kas cīnās ar godu un lepnumu. Sarkandaugava VAR. Un mēs esam pierādījums tam.

Mūsu rajonā ir visādi – kāds, kurš spēlējis Latvijas izlasē, cits vēl arvien skrien pa Virslīgas laukumiem. Bet lielākā daļa ir tādi paši kā tu un es – vienkārši džeki, kas nekad nav tikuši tālāk par treniņspēli, bet ar milzīgu sirdi un vēlmi spēlēt. Mēs trenējamies divreiz nedēļā, tepat, savā rajončikā, un katrs, kurš vēlas, ir laipni gaidīts. Mēs neatsakām nevienam – ne bērnam, kurš tikko uzvilcis pirmos bučus, ne kādam, kurš grib atgriezties uz pareizā ceļa.

Futbols mums nav tikai sports – tas ir veids, kā noturēt sevi uz kursa. Kamēr citi izvēlas kaktus un pudeļu dzīvi, mēs izvēlamies treniņus, spēles un sajūtu, ka esi daļa no kaut kā lielāka. Šī ir mūsu atbilde dzīvei – nevis padoties, bet cīnīties.

Sarkandaugava ir maziņa. Mūs ne vienmēr redz. Bet, kad mēs iznākam uz laukuma – mūs ievēro. Un vislielākais gandarījums? Tagad mēs spēlējam uz īstiem laukumiem, par kuriem bērnībā tikai sapņojām. Tagad katrs sitiens ir gan par vārtiem, gan par to pagalmu, kur viss sākās.

Jo mēs esam Sarkandaugava. Un mēs esam šeit, lai spēlētu.

Informāciju sagatavoja: Artis Grandāns (Sarkandaugava)
Foto: Jevgeņija Obodņikova (Rīgas Futbola federācija)